Aptieku loma veselības aprūpē aug – 61% iedzīvotāju farmaceita konsultāciju saņem vismaz reizi mēnesī
Iedzīvotāju paradumi atspoguļo aptieku pieaugošo lomu veselības aprūpē un profilaksē - 61% iedzīvotāju apmeklē aptieku un saņem farmaceitisko aprūpi vismaz reizi mēnesī, liecina "Mēness aptieka" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā iedzīvotāju aptauja. Farmaceiti visbiežāk atbild uz jautājumiem par pareizu zāļu lietošanu, lietošanas režīmu, jo īpaši tajos gadījumos, kad ārsts ir izrakstījis vairākus medikamentus. Vismaz reizi nedēļā vai pat biežāk farmaceita pakalpojumu aptiekā saņem 12% iedzīvotāju, savukārt 49% iedzīvotāju norāda, ka aptieku apmeklē vismaz reizi mēnesī. Tikai 3% iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā aptiekā nav bijuši ne reizi. 33% aptaujāto norādījuši, ka aptiekā pie farmaceita vērsušies retāk nekā reizi mēnesī. Skaidri iezīmējas arī reģionālās atšķirības iedzīvotāju paradumos - Latgalē 70% iedzīvotāju saņēmuši farmaceitisko aprūpi vismaz reizi mēnesī, no viņiem 13% aptieku apmeklējuši vismaz reizi nedēļā vai pat biežāk, savukārt, aptauja liecina, ka Vidzemē vismaz reizi mēnesī farmaceita pakalpojumu aptiekā saņēmuši 57% aptaujāto. "Aptaujas dati parāda būtisku iedzīvotāju paradumu maiņu - aptiekas vairs nav tikai medikamentu iegādes vieta, bet arvien biežāk tā ir pirmā izvēle veselības jautājumu risināšanai, profilakses jautājumiem un kompetentām farmaceita konsultācijām. Iedzīvotāji pie mums uz aptieku arvien biežāk nāk ne tikai iegādāties medikamentus, bet saņemt profesionālu farmaceita konsultāciju, padomu un uzzināt vairāk par veselības profilaksi. Aptieku regulārs apmeklējums apliecina sabiedrības vēlmi rūpēties par savu veselību, un vienlaikus tā ir iespēja veicināt preventīvo veselības aprūpi - jo biežāk cilvēki izmantos aptiekas, jo lielāka ir iespējamība laikus pamanīt riskus un vērsties pie attiecīgajiem speciālistiem. Tāpēc mums ir būtiski iedzīvotājiem nodrošināt aptieku un farmaceitu pakalpojumu pieejamību," saka "Mēness aptiekas" valdes locekle, sertificētā farmaceite Jeļena Petrišina. Farmaceitu pieredzes apkopojums liecina, ka farmaceitiskās aprūpes ietvaros aptiekā visbiežāk ir jāatbild uz jautājumiem par pareizu zāļu lietošanu, lietošanas režīmu, jo īpaši tajos gadījumos, kad ārsts ir izrakstījis vairākus medikamentus, kā arī rūpīgi izskaidro, kādi pārtikas produkti var ietekmēt zāļu iedarbību. Tāpat farmaceits savas kompetences ietvaros sniedz padomus profilaksei un kā rīkoties, ja jau novēroti slimības simptomi, kā arī savas kompetences ietvaros konsultē par citiem veselības jautājumiem. Kopumā sievietes biežāk nekā vīrieši izmanto farmaceita pakalpojumus - vismaz reizi mēnesī pie farmaceita vēršas 68% sieviešu un 63% vīriešu. Aptaujas dati arī apliecina tendenci - vecāka gadagājuma iedzīvotāji aktīvāk izmanto aptiekas pakalpojumus. Visbiežāk jeb vismaz reizi nedēļā uz aptieku dodas iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem - 14% no 50 - 59 gadu vecuma un 13% vecumā virs 60 gadiem. Savukārt salīdzinoši visretāk (retāk nekā reizi mēnesī) pie farmaceita vēršas vidējā paaudze - 30-49 gadus vecie iedzīvotāji, liecina aptauja. 2% aptaujāto atzinuši, ka ir grūti pateikt, cik bieži pēdējā pusgada laikā vērsušies pie farmaceita aptiekā, liecina aptaujas dati. Reprezentatīvu aptauju par iedzīvotāju aptieku apmeklēšanas paradumiem šī gada maijā veica pētījumu aģentūra "Norstat", aptaujājot 1002 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. "Mēness aptieka" ir farmācijas nozarē mīlētākais un kvalitatīvākais zīmols Latvijā. "Mēness aptieka" kā klientam draudzīgs zīmols 2024.gadā atkārtoti ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu, ko piešķir sertifikācijas uzņēmums ICERTIAS. 2024.gada Eiropas Ilgtspējīgu zīmolu indeksa (Sustainable Brand Index) rezultāti liecina, ka "Mēness aptieka" ir ilgtspējīgākais zīmols farmācijas nozarē Latvijā. 2024.gadā trešo reizi pēc kārtas "Mēness aptieka" saņēma starptautiskās programmas Best Places To Work ("Labākās darbavietas") sertifikātu, ko piešķir par darbinieku labsajūtas rādītājiem uzņēmumā. "Mēness aptieka" ieguvusi Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) īstenotās programmas "Ģimenei draudzīga darbavieta" atzinību.
Lasīt vairāk
Vai mākslīgais intelekts tiešām mazina kognitīvās spējas?
vai ChatGPT padara mūs dumjākus kā MI ietekmē mūsu smadzeņu darbību studentu domāšana ar un bez mākslīgā intelekta mākslīgais intelekts skolu mācību procesā kognitīvo spēju samazināšanās MI 'dēl kā izmantot mākslīgo intelektu atbildīgi MI ētiskās problēmas EEG un mākslīgais intelekts kognitīvais parāds un tehnoloģijas MI rīku ietekme uz rakstīšanas prasmēm
Lasīt vairāk
Kristaps Jaudzems: Latvijai ir visas iespējas kļūt par farmācijas inovāciju centru
Latvijai ir arī spēcīgas reģionālās pozīcijas. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, farmācijas nozarē esam ievērojami priekšā Igaunijai. Viņiem būs grūti mūs panākt.
Lasīt vairāk
Jaunieša sarunai ar ģimenes ārstu ir daudz vairāk tēmu nekā iedomājas
Uzticies ģimenes ārstam arī par emocionālo un seksuālo veselību! Dr. Rūta Plaude-Dedele skaidro, ko jauniešiem vērts zināt un vaicāt bez bailēm.
Lasīt vairāk
Padomu sērija uzbāzīgo kukaiņu atvairīšanai
Uzzini, kā rīkoties pēc kukaiņu koduma, kā izvēlēties repelentus un kad meklēt medicīnisko palīdzību. Praktiski padomi no Mēness aptiekas farmaceites.
Lasīt vairāk
Kvaternārā profilakse. Ko ārsti pārrunā privāti, nevis publiski
Kvaternārā (ceturtā līmeņa) profilakse ir pasākumi, kas aizsargā pacientus no medicīniskām intervencēm, kuras var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, balstoties uz principu Primum non nocere. Aktualitāte Latvijā: Pirmo reizi kvaternārā profilakse vairākkārt pieminēta latviešu valodā Pasaules latviešu ārstu 10. kongresā, taču joprojām publiski tiek apspriesta maz, jo apšauba ierastās dogmas medicīnā un sabiedrības veselībā. Marc Jamoulle koncepcija: Beļģu ģimenes ārsts 1986. gadā izveidoja QPP jēdzienu, lai pievērstu uzmanību pārdiagnostikas, pārārstēšanas un polifarmācijas riskam, un to plašāk attīsta frankofonās un spāniski runājošās valstīs. Pieci profilakses līmeņi (autoraprāt): Primordālā – novērš riska faktoru veidošanos (ūdens/gaiss, klimats). Primārā – novērš slimības rašanos (dzīvesveids, vakcinācija). Sekundārā – agrīna atklāšana/skrīnings. Terciārā – komplikāciju mazināšana un rehabilitācija. Kvaternārā – aizsargā no pārmērīgas medicīnas (nevajadzīgi testi, agresīva terapija, polifarmācija). Praktiski kvaternārās profilakses piemēri: atteikums nozīmēt antibiotikas vīrusu infekcijai, pacienta informēšana par skrīninga riskiem, zāļu pārskats gados veciem cilvēkiem, izvairīšanās no nevajadzīgām operācijām. Kritika par pārmērīgu medicīniskumu: modernā medicīna bieži paplašina slimību definīcijas un samazina “normālo” rādītāju sliekšņus, pārvēršot veselus cilvēkus pacientos un veicinot komerciālu testu un zāļu tirgu. Covid-19 piemērs: dažas pandēmijas laikā ieviestās politiskās prasības (masku atkārtots lietojums, sporta aizliegumi bērniem, plānveida aprūpes ierobežojumi) neietekmēja vīrusa izplatību, bet radīja citus veselības zaudējumus — tipiska kvaternārās profilakses problemātika. Galvenie riski bez kvaternārās profilakses: pārdiagnostika, pārārstēšana, nevajadzīgi izmeklējumi, nevajadzīgi izdevumi un iatrogēns kaitējums (blakusparādības, psiholoģisks stress, finansiāls slogs). Kvaternārā profilakse kā kvalitātes un ētikas instruments: prasa ārstu pašrefleksiju, kritisku vadlīniju izvērtēšanu, empātisku komunikāciju un pacientcentrētu lēmumu pieņemšanu (“dažkārt labāk nedarīt neko, nekā kaitēt”). 21. gs. 20. gados, kad tehnoloģiju un farmācijas piedāvājums eksplodē un pacienti pieprasa vairāk testu, QPP ir būtiska drošas, ilgtspējīgas un cilvēkcentrētas veselības aprūpes sastāvdaļa, kas palīdz samazināt nevajadzīgu iejaukšanos un saglabāt resursus patiesi efektīvai aprūpei.
Lasīt vairāk
Lietainā vasara ir īpaši grūta depresijas pacientiem
Lietainais un vēsais laiks šovasar skumdina daudzus. Plānotās atpūtas, sauļošanās un peldēšanās vietā cilvēki turpina nēsāt siltas drēbes un no lietus patverties telpās. Īpaši smagi nepārejošo pavasar...
Lasīt vairāk
“Tā ir viena no sarežģītākajām tēmām, ko esmu centies uzrakstīt iespējami vienkāršā valodā.” Pēteris Apinis par diabētu, interleikīniem, kognitīvām spējām un demenci
Daudzus gadus atpakaļ Jāņos rakstīju par alkohola pārmēra lietošanas postu, diētas kļūdām un pirmo palīdzību apdegumu gadījumos. Šobrīd Latvijas portālos šīs tēmas tiek piedrukātas gan no žurnālistiem, gan ārstiem. Varētu taču Jāņu dienu un pēcjāņu laiku veltīt kādam nopietnākam medicīnas aspektam. Tiesa, tas prasa arī lielāku piepūli – gan man rakstot, gan Jums, mīļie Jāņubērni […]
Lasīt vairāk
Valsts prasību noteikta zāļu mainība mazina pacienta līdzestību un vairo stresu
Prasība izrakstīt kompensējamās zāles, norādot tikai to vispārīgo nosaukumu, un aptiekām pienākums izsniegt lētākās šim nosaukumam atbilstošās kompensējamās zāles praksē bieži rada situācijas, ka ilgākā laikā pacientam mainās zāļu ražotāji, to iepakojumi un palīgvielu sastāvs, kas var radīt stresu, apjukumu un vēlāk - vienaldzību, tā samazinot pacienta līdzestību ārstēšanā.
Lasīt vairāk
