Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA valdes priekšsēdētāja . Viņa norāda, ka bez šādām investīcijām būtu grūti strādāt, jo jau no 2006. gada Nacionālais veselības dienests laboratoriju tarifam piemēro koeficientu 0,9 un joprojām ir spēkā arī pērn samazinātie tarifi pieprasītākajiem analīžu veidiem, kas nozīmē, ka pašizmaksas segšanai ir jārod papildu ienākumi vai jāspēj tos paveikt efektīvāk.
Kāda ir situācija nozarē, kura pēdējo gadu laikā ir izjutusi līdz tam nepieredzētu Covid-19 pandēmijas efektu?
Visi pēdējie gadi veselības aprūpes un tai skaitā laboratorisko izmeklējumu segmentā ir bijuši izaicinoši sarežģīti, tas prasīja ļoti ātru lēmumu pieņemšanu un tikpat ātru risinājumu ieviešanu dzīvē. Pandēmija, ģeopolitiskie satricinājumi, kas atsaucās arī iekšpolitiski, sabiedrības novecošanās Latvijā, tam valsts veselības budžets un valsts nodrošinātais pakalpojumu grozs īsti nespēj tikt līdzi. Rezultātā vajadzība pēc kvalitatīvas diagnostikas, izmeklējumiem un ārstēšanas pieaug. Jāatgādina, ka tieši ārējie apstākļi 2020. gada martā, kad sākās Covid-19 pandēmija, arī ir bijuši galvenie izmaiņas ģenerējošie faktori. Tajā brīdī bija jāsaprot ne tikai, kas jādara, bet arī – kā paveikt darbu, jo Covid-19 testu veikšanai bija nepieciešami speciāli reaģenti un materiāli, vienlaikus bija arī jāizveido paraugu savākšanas punktu tīkls ar atbilstoši kvalificētu personālu visā Latvijas teritorijā, kā arī jānodrošina efektīva paraugu transportēšana uz laboratorijām. ļoti īsā laikā atvēra ap 40 mobilo analīžu ņemšanas punktu. Tagad vairs nav nepieciešamības pēc mobilajiem punktiem, taču mēs turpinām paplašināt filiāļu tīklu, lai laboratoriskie izmeklējumi būtu ērti pieejami iedzīvotājiem visā valstī.
Pandēmijas laikā arī bija nepieredzēti pārvietošanās ierobežojumi, tika ierobežota un pat liegta darbība vairākās sfērās, diemžēl cieta arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kas savukārt rezultējās ar papildu spiedienu uz šo jomu, jo pieauga cilvēku skaits ar ielaistām slimībām – pandēmijas laikā tās netika pienācīgi ārstētas. To joprojām izjūt visa veselības aprūpes sistēma un arī .
Ar šādu iespējamo notikumu attīstības gaitu ir rēķinājusies un, izmantojot savu uzkrāto zināšanu un kompetences bāzi, likusi pamatus tam, lai kļūtu par modernāko laboratoriju Baltijas reģionā ar plašāko analīžu pieņemšanas filiāļu tīklu Latvijā. Pašlaik ir izveidojusi jau 102 analīžu paraugu pieņemšanas punktus visā Latvijā. Lai arī sākotnēji tik liels analīžu paraugu pieņemšanas vietu skaits var radīt priekšstatu, ka visā Latvijā tās ir pieejamas vienmērīgi, tomēr, palūkojoties uz reģioniem, var atrast pilsētas, kur šādu punktu nav nemaz, līdz ar to arī to iedzīvotājiem tuvumā nav pieejami laboratoriskie izmeklējumi.
Piemēram, 2025. gada janvārī Ikšķilē, kas ir nozīmīga apdzīvota vieta, šāda analīžu paraugu pieņemšanas punkta vēl nebija, taču februārī tādu atvēra. Pirmā mēneša darba rezultāti liecina, ka lēmums par filiāles atvēršanu ir bijis pamatots, jo pieprasījums pēc pakalpojumiem ir ļoti augsts. Protams, laboratoriskie izmeklējumi ir tikai datu un faktu kopums, kas palīdz saprast pacienta veselības stāvokli un nozīmēt viņam nepieciešamo ārstēšanu.
2024. gadā īstenoja nozīmīgu projektu medicīnas praktiķu izglītošanā un kvalifikācijā, laboratorijas padomes locekles, RSU asociētās profesores redakcijā izdodot grāmatu Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā.
Par šo darbu viņa šogad saņēma arī Gada balvas medicīnā 2024 specbalvu. Primārā auditorija šīs grāmatas izmantošanā ir ģimenes , kuriem ikdienā ir jāspēj interpretēt analīžu rezultātus rūpēs par pacienta veselību.
Laboratoriskie izmeklējumi ir veselības aprūpes sistēmas pamats, jo analīžu rezultāti ir vispieejamākais un galvenais rādītājs diagnozes noteikšanā – medicīnas literatūrā tiek lēsts, ka pat 70% gadījumu klīniskie lēmumi tiek pieņemti, balstoties laboratorisko izmeklējumu rezultātos. Prognozējam, ka, attīstoties arī laboratorisko izmeklējumu spektram, iespējas diagnostikā un ārstēšanā izmantot analīžu rezultātus tikai pieaugs. No tā iegūst visa veselības aprūpe un arī pacients, kuram ir ļoti būtiski, lai maksimāli ātri tiktu noteikta pareizā diagnoze un nekavējoties uzsākta atbilstoša terapija, jo savlaicīgi neārstētu vai ielaistu slimību ārstēšanai ir ne tikai jātērē daudz lielāki resursi, bet arī vajadzīgs ilgāks laiks.
Vai pandēmija mainījusi nozari, cilvēku uzvedību, rīcību?
Pandēmijas laikā izmaiņas un pielāgošanās bija nepieciešama pilnīgi visās nozarēs bez izņēmuma. Attiecībā uz laboratoriskajiem izmeklējumiem – darbs noritēja 24/7 režīmā, tika mobilizēti visi iekšējie resursi, piesaistīti ārējie, jo labi apzinājāmies, ka no spējas nodrošināt savlaicīgu pakalpojumu būs atkarīgs tas, vai cilvēki varēs doties uz darbu, skolu vai lidot. Tie bija valdības lēmumi slimības izplatības kontrolei un ierobežošanai, bet laboratorijas šajā periodā, izpildot un ievērojot valdības lēmumus, paveica teju neiespējamo, nodrošinot iespēju funkcionēt daudzām citām nozarēm.
Pandēmijas laikā būtiski paplašinājām testēšanas kapacitāti, ātri adaptējot modernas molekulārbioloģijas tehnoloģijas, lai nodrošinātu plašu un precīzu testēšanu ar PĶR (polimerāzes ķēdes reakcijas), antigēnu un antivielu testiem. sadarbojās ar veselības aprūpes un valsts iestādēm, organizējot paraugu pieņemšanu filiālēs un mobilajos paraugu ņemšanas punktos visā valstī, kas ļāva savlaicīgi identificēt inficētos. Šie pasākumi nodrošināja epidemioloģiskos datus, kas valsts institūcijām ļāva pieņemt mērķtiecīgus lēmumus pandēmijas ierobežošanai. Pandēmijas pieredze vēlreiz apliecina laboratorijas neaizstājamo lomu un nozīmīgo ieguldījumu sabiedrības veselības aizsardzībā.
Covid-19 pandēmija ir mainījusi arī daudzu iedzīvotāju attieksmi, proti, pēdējo gadu laikā cilvēki ir sākuši atbildīgāk izturēties pret savu veselību – retāk nāk uz darbu ar paaugstinātu temperatūru, klepu, iesnām, tādējādi neradot kolēģiem inficēšanās risku, savlaicīgi dodas pie ģimenes , rezultātā ir pieaudzis laboratorisko izmeklējumu skaits.
Vienlaikus sadarbībā ar ir izstrādājusi analīžu komplektus noteiktām pacientu grupām un to vajadzībām, piemēram, senioriem, ofisa darbiniekiem, cilvēkiem, kas aktīvi sporto, veģetāriešiem, vegāniem un citiem. Tiek attīstīti dažādi pakalpojumi, kuri atvieglo gan mediķu, gan pacientu ikdienu.
Pēc aplēsēm, analizējot Latvijas iedzīvotāju paradumus, varam secināt, ka gandrīz 70% no visiem iedzīvotājiem 2024. gada laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši laboratoriskos pakalpojumus kādā no Latvijas laboratorijām. pērn ir veikusi vairāk nekā 11 miljonus testu, lielākoties vienam cilvēkam nozīmēti 7 līdz 8 testi vienlaikus.
Jāņem vērā, ka ik gadu nedaudz mainās laboratorisko izmeklējumu saturs, jo, piemēram, 2025. gada sākumā tika fiksēts mikoplazmas ierosinātas pneimonijas vilnis, citus gadus novēroti citu slimību uzliesmojumi.
Kas palīdzēja un kas bremzēja šajā pārmaiņu laikā?
Līdzīgi kā Rīga nav gatava, arī neviens uzņēmums nekad nebija, nav un, visticamāk, nekad 100% nebūs gatavs tādiem satricinājumiem, kādi bija 2020. gadā.
Protams, pārmaiņu process ir savā ziņā nemainīgs – nepārtraukti analizējam datus, vērtējam situāciju tirgū, slimību diagnostikas iespējas, jaunākās tendences un maināmies tām līdzi. Noteikti palīdz uzņēmuma profesionāļu komanda un arī , kuri novērtē darbu. Bremzē tas, ka valsts spējas nodrošināt pakalpojumus pacientiem nepieciešamajā apjomā ir ierobežotas. Pieprasījums pēc analīzēm palielinās, tās arvien vairāk novērtē un pacienti, bet valsts apmaksātais pakalpojumu grozs nepieaug, es pat teiktu, ka drīzāk otrādi – tiek samazināts.
Kā to saprast?
Varbūt skan paradoksāli, bet Covid-19 pandēmijas laikā , tāpat kā citi laboratorisko izmeklējumu sniedzēji, bija uzticama partnere nozares politikas veidotājiem, un laboratoriskajiem izmeklējumiem bija ļoti nozīmīga loma sabiedrības veselības nodrošināšanā, kas bija un ir kritiski svarīga, lai spētu funkcionēt arī citas nozares. Tomēr, neraugoties uz to, kopš 2006. gada Nacionālais veselības dienests (NVD) laboratoriju tarifam piemēro koeficientu 0,9. Tas nozīmē, ka laboratorijas par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem no valsts saņem tikai 90% no faktiskajām izmaksām. Līdztekus tam joprojām ir spēkā pagājušajā gadā NVD samazinātie tarifi laboratorisko izmeklējumu pieprasītākajiem analīžu veidiem, un šī lēmuma ietekmi joprojām izjūtam. Rezultātā laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu segmentā ir ļoti sarežģīta situācija, jo īpaši mazākiem spēlētājiem, kuriem nav īsti iespēju segt šo starpību starp izmeklējumu pašizmaksu un valsts noteikto (maksājamo) atlīdzību. Diemžēl pašlaik Latvijā valsts finansējums laboratoriskiem pakalpojumiem ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Vienlaikus izdevumi reaģentiem un iekārtām ir tādi paši kā citās ES valstīs, jo tos lokāli neražo, bet iepērk no pasaules līderiem nozarē. Turklāt citās ES valstīs laboratoriskie izmeklējumi tiek apmaksāti pilnībā, atbilstoši pašizmaksai, tādā veidā atzīstot to nozīmi precīzas diagnostikas nodrošināšanā un ārstēšanas procesā.
Manuprāt, taupīšana tieši uz laboratoriskajiem izmeklējumiem ir kā bumerangs, kas pēc tam atgriežas ar pieaugošiem valsts izdevumiem nākamajos veselības aprūpes posmos. Precīza un savlaicīga slimību noteikšana glābj dzīvības, uzlabo pacientu izveseļošanās prognozi un ilgtermiņā samazina valsts izdevumus par ārstēšanu. Laboratoriskie izmeklējumi ir arī kritiski svarīgi preventīvajai medicīnai, jo regulāras profilaktiskas pārbaudes ir ieguldījums pacienta nākotnes dzīves kvalitātē. Tas vēlreiz apliecina, ka laboratorā medicīna ir būtiska veselības aprūpes sastāvdaļa. Tajā pašā laikā valsts nesedz pilnībā laboratorisko izmeklējumu pašizmaksu, un uzņēmējiem ir jāmeklē risinājumi, kā tikt galā ar šo problēmu, lai no tā neciestu pacients.
Kādi ir risinājumi?
Risinājums ir darba efektivitātes paaugstināšana, kas mūsu gadījumā nozīmē arī nozīmīgas investīcijas.
ir veikusi kapitālieguldījumus 4,2 milj. eiro apmērā jaunas automatizētas laboratorijas izveidē. Jaunā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi arī rezultātu sagatavošanas ātrumu. Arī testēšanas kapacitāte būtiski pieaugusi – stundā varam veikt līdz pat 5000 testu, jo jaunās iekārtas ir teju pilnībā automatizētas un ļauj mums vēl vairāk uzlabot arī precizitāti. Dati rāda, ka jau sākotnēji automatizētā līnija ļauj iegūt rezultātu par 20–22% īsākā laikā, kas nozīmē pacientam un viņa ārstējošajam ātrākus analīžu rezultātus (digitālā formā), uzņēmumam – augstāku darba ražīgumu. Automatizācija dod iespēju efektīvāk izmantot arī ierobežotos cilvēkresursus, ļaujot kvalificētiem speciālistiem veltīt vairāk laika sarežģītu diagnostisko procedūru veikšanai un inovatīvu izmeklēšanas metožu attīstīšanai. Mēs jau esam iekļāvuši vairākus jaunus analīžu veidus uzņēmuma pakalpojumu portfelī, kas palīdz noteikt precīzākas diagnozes un attiecīgi nozīmēt efektīvāku ārstēšanu. Šīs investīcijas ir pamats uzņēmuma darbības nodrošināšanai un vienlaikus arī tālākai attīstībai.
Kas pašlaik ir uzmanības fokusā?
Pašreiz mūsu fokusā ir turpmāka attīstība un pakalpojumu pieejamība – gan jaunu testu veidu izstrādē un ieviešanā, gan arī filiāļu pieejamības paplašināšanā.
Arī šogad plānojam atvērt jaunus analīžu pieņemšanas punktus, ieviest jaunus analīžu veidus. Uzņēmums strādā ciešā sadarbībā gan ar ģimenes , gan citiem nozares speciālistiem, ņemot vērā viņu vajadzības un labās prakses attiecībā uz klīnisko lēmumu pieņemšanu un kopējās veselības aprūpes sistēmas nodrošināšanu.
Šo sadarbību un kopdarbu ar vēlamies stiprināt un attīstīt arī turpmāk. Mūsu kopīgais mērķis ir datos un zinātnē balstīta medicīna.
Kādu prognozējat 2025. gadu?
Plānu ir daudz, jo, apzinoties laboratorisko izmeklējumu svarīgumu kopējā veselības aprūpes sistēmā, vēlamies īstenot vairākus nozīmīgus pasākumus. Proti, 2025. gadā plānojam turpināt iesāktos virzienus: attīstīt sadarbību ar nozares speciālistiem, rūpēties par klientu apmierinātību, paplašināt darbības jomu, ieviest jaunas metodes, turpināt modernizēt iekārtas. Lai ieceres un plānus īstenotu, ir nepieciešama uzdrīkstēšanās, kuras, šķiet, mums ir pietiekami daudz. Svarīga ir darbinieku komanda, kura ir pārliecības pilna par plānu nozīmību un izdošanos.
Cik viegli vai grūti bija (ir) piesaistīt jaunus darbiniekus?
Kāda ir uzņēmuma recepte?
Cīņa par darbiniekiem norit nepārtraukti. Pašlaik visās mūsu 13 testēšanas laboratorijās un 102 paraugu pieņemšanas filiālēs, kas ir izvietotas visos Latvijas reģionos, tiek nodarbināti vairāk nekā 660 darbinieki.
Protams, konkurence par šiem darbiniekiem ir liela, jo tirgū to trūkst. Meklējam dažādus risinājumus, kas ļauj mūsu darbiniekiem savienot darbu laboratorijā, piemēram, ar darbu poliklīnikā vai slimnīcā. Turklāt laboratorisko izmeklējumu jomā darbinieku profils ir saistīts ne tikai ar medicīnu, bet gan arī ar klientu apkalpošanu.
Šeit milzīgu lomu spēlē medmāsas, kuras diendienā atrodas kādā no filiālēm un apkalpo mūsu apmeklētājus.
Medicīnas nozares darbiniekus varu viennozīmīgi raksturot kā savas profesijas fanātiķus. , māsas, laboratorijas speciālista profesijas izvēle notiek uz mūžu un jau skolas solā sēžot, tādēļ pēc būtības darbinieku piesaistei ir jāsākas jau no studiju vai pat skolas laikiem.
ir izstrādāta apmācību sistēma, kas nodrošina augstākā līmeņa teorētiskās apmācības procesu, kā arī praktiskā darba pieredzi, ļaujot studentiem pašiem saprast, kurā procesā viņi sevi redz vislabāk.
Tā kā viss sākas skolā, tad kopā ar ražošanas uzņēmumu AS un piešķir stipendijas jaunajiem ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājiem, lai arī pēc pieciem un desmit gadiem bērniem būtu pedagogi, kuri spēj radīt interesi un zināšanu bāzi eksaktajās zinātnēs, un kāds no šiem skolēniem pēc dažiem gadiem varbūt varētu kļūt arī par speciālistu.
Līdztekus darbinieku piesaistes procesam koncentrējamies arī uz darbinieku apmācībām un pilnveides jautājumiem, lai stimulētu profesionālo izaugsmi un attīstītu kompetences.
Vai ārvalstu darba devēji necenšas pārvilināt uzņēmumā strādājošos, pieredzes bagātos speciālistus?
Tā ir skaudra realitāte, ar kuru saskaras, šķiet, visas valstis, jo bez profesionāļiem veselības aprūpes sistēma nevar pastāvēt. Arī no šāda procesa nav pasargāta, kaut gan tiek īstenotas vairākas darbinieku motivācijas programmas. Kopumā gan mūsu novērojums ir, ka Latvijā cilvēki un darbinieki ir patriotiski noskaņoti un necenšas masveidā meklēt kādus labākus (izdevīgākus) darba piedāvājumus ārzemēs.
Kādus redzat nākamos gadus?
Šobrīd gan Latvijas, gan globālajos tirgos ir gana daudz neskaidrību un nenoteiktības. Taču veselības aprūpes pieejamība un investīcijas tajā ir arī ieguldījums mūsu drošībā, sabiedrības noturībā un valsts kopējā attīstībā.
Māju no jumta nevar uzbūvēt, bet vesela sabiedrība ir pamatu pamats. To nedrīkst aizmirst arī politiskajos gaiteņos, kad tiek lemts par dažādām prioritātēm. Veselībai ir jābūt prioritātei.
Vai plānojat strādāt ārzemēs?
Idejas par laboratorisko pakalpojumu eksportu nav nekas jauns. Mūsu jaunās laboratorijas izveide spēcina Latvijas konkurētspēju reģionā un rada eksporta potenciālu laboratorisko izmeklējumu jomā, kā arī veido platformu turpmākai sadarbībai starp zinātni, medicīnas nozari un uzņēmējdarbību arī reģionā, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei. Ir vērtētas valstis, kurās laboratoriskos pakalpojumus varētu sniegt no Latvijas, taču pagaidām par konkrētiem lēmumiem ir pāragri runāt. Laboratoriskie izmeklējumi ir specifisks produkts, tāpēc potenciālo eksporta tirgu izvērtējums notiek pavisam no cita skatupunkta nekā citu preču vai pakalpojumu eksporta tirgus apguvē.
Vispirms tiek pētīta un vērtēta laboratorisko izmeklējumu finansēšanas sistēma, laboratorisko izmeklējumu infrastruktūras īpatnības attiecīgajā valstī, proti, cik tā ir sadrumstalota vai koncentrēta, līdztekus arī ģeopolitiskā situācija. Pašlaik tiek pētītas iespējas darbībai Ukrainā, palīdzot tur attīstīt laboratorisko izmeklējumu segmentu un iespējas. Plāni joprojām ir, un izvērtējam iespējas attīstīties arī ārpus Latvijas, bet pagaidām par konkrētiem risinājumiem ir pāragri runāt.
Plāni joprojām ir, un iespējas attīstīties arī ārpus Latvijas izvērtējam, bet pagaidām par konkrētiem risinājumiem ir pāragri runāt.
pērn ir veikusi vairāk nekā 11 miljonus testu, lielākoties vienam cilvēkam ir bijuši nozīmēti 7 līdz 8 testi vienlaikus.
Ir paradoksāla situācija, ka pieprasījums pēc analīzēm palielinās, tās arvien vairāk novērtē un pacienti, bet valsts apmaksātais pakalpojumu grozs nepieaug, es pat teiktu, ka drīzāk otrādi – tiek samazināts, un investīcijas modernā laboratorijā, kas būtiski palielina darba efektivitāti, ir vienīgais reālais risinājums.
