Lai arī Jāņos dažādu kārdinājumu netrūkst, pārmērības var novest pie dažādām veselības problēmām. Vienkāršus un noderīgus ieteikumus par svētku maltīšu baudīšanu bez riska veselībai un aptieciņas saturu izbraukumiem sniedz Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, gastroenterologs, internists VCA "Aura", Aleksejs Derovs un farmaceite Jeļena Bebre.
"Saprotu, ka cilvēkam vismaz reizi gadā ir vēlme nobaudīt uz grila pagatavotu gaļu. Taču nereti pāris gabaliņi pārvēršas par krietnu šķīvi ātri ceptas, bieži vien treknas un stipri marinētas gaļas, kas tiek papildināta ar alkoholu vai gāzētiem dzērieniem, čipsiem, salātiem un dažādām uzkodām. Šāda kombinācija gremošanas sistēmai ir nopietns pārbaudījums," saka gastroenterologs. "Pēc tik sātīgas maltītes – dažkārt jau uzreiz, citreiz tikai nākamajā dienā vai pat vēlāk – var parādīties gremošanas traucējumi: dedzināšana, atraugas, vēdera uzpūšanās un smaguma sajūta. Jāņem vērā arī nopietnāki riski, piemēram, akūts pankreatīts jeb aizkuņģa dziedzera iekaisums," uzsver Derovs.
"Nav tik būtiski, kādus ēdienus izvēlamies baudīt, galvenais, lai ēdiens būtu pareizi apstrādāts, rūpīgi nomazgāts un svaigs, kā arī ne pārāk trekns vai ass un saprātīgā daudzumā," norāda Derovs. Ārsts aicina uz grila pagatavotu gaļu baudīt ar rūpīgi nomazgātiem zaļumiem un dārzeņiem. Šie produkti palīdzēs nodrošināt pareizu zarnu trakta darbību un atvieglos gaļas sagremošanu. "Labākā izvēle, ko dzert pie grilētas gaļas, ir tīrs ūdens, minerālūdens vai nesaldināta tēja. No saldajiem gāzētajiem dzērieniem un alkohola gan vēlams atturēties," rekomendē ārsts.
Grilēšanai ārsts iesaka izvēlēties vieglāk sagremojamu gaļu, piemēram, vistas vai tītara. Tāpat vērts atcerēties, ka kraukšķīga garoziņa var kairināt kuņģa gļotādu, tāpēc ieteicams pirms ēšanas to noņemt. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri sirgst ar gastrītu. "Gaļu ieteicams gatavot nevis uz atklātas liesmas, bet gan uz kvēlojošām oglēm – lēni, izmantojot ogļu radīto siltumu. Cepot uz atklātas liesmas, uz gaļas veidojas apdegusi garoziņa, kurā var uzkrāties kancerogēnas vielas. Tās, kombinējoties ar citiem riska faktoriem, var veicināt audzēju attīstību," uzsver ārsts. "Cilvēkiem, kuri cieš no podagras, gastrīta vai kuņģa čūlas, es ieteiktu no grilētiem ēdieniem vispār atturēties. Savukārt uz grila pagatavotas maltītes papildināšana ar alkoholu ir dubults trieciens gan aizkuņģa dziedzerim, gan žultspūslim," viņš brīdina.
"Pēc svētkiem nereti aptiekā vēršas cilvēki ar sūdzībām par smaguma sajūtu vēderā, grēmām, atraugām un cita veida gremošanas sistēmas darbības traucējumiem," stāsta "Mēness aptiekas" farmaceite Jeļena Bebre. "Parasti tad iesakām lietot enzīmus saturošus bezrecepšu medikamentu jeb gremošanas fermentus, kas palīdz sašķelt ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas. Vēlams laikus parūpēties, lai izbraukuma aptieciņā šie preparāti būtu – tos var lietot profilaktiski jau sātīgas maltītes laikā. Tāpat noderēs līdzekļi pret gāzu uzkrāšanos zarnās un vēdera uzpūšanos. Var palīdzēt preparāti, kuru sastāvā ir simetikons, kas sadala kuņģī un zarnu traktā iesprostotos gāzu pūslīšus. Jāuzsver, ka simetikons neglābj no gāzu veidošanās, bet gan palīdz organismam no tām atbrīvoties dabīgā veidā," uzsver farmaceite.
Farmaceite skaidro, ka paaugstinātas kuņģa skābes gadījumā labi palīdz preparāti ar aktivēto ogli, kas absorbē lieko skābi. Taču, ja parādās sāpes, var lietot antacīdu līdzekļus, kuru sastāvā ir magnija hidroksīds un alumīnija hidroksīds, kas neitralizē skābi. Šādus līdzekļus ieteicams lietot pēc ēšanas. Labi palīdz līdzekļi ar magnija alginātu – košļājamo tablešu vai šķidrumu veidā – tie pārklāj kuņģa gļotādu, nomierina un novērš skābes nokļūšanu augšējā gremošanas traktā.
"Aptiekā vēršas arī cilvēki ar sūdzībām par alkohola intoksikāciju jeb paģirām. Tad var palīdzēt aktivētā ogle, kas adsorbē toksīnus un kaitīgās vielas kuņģa un zarnu traktā, samazinot to koncentrāciju organismā. Labi noder arī speciāli ūdenī šķīdināmi pulveri, kas satur minerālvielas, piemēram, kāliju un nātriju, kā arī glikozi. Tie palīdz atjaunot organisma līdzsvaru un ir efektīvi arī saindēšanās gadījumos, kad organisms pārmērīgi zaudē šķidrumu," norāda Bebre.
"Karstā un saulainā laikā īpaša uzmanība jāpievērš tādiem ēdieniem kā salāti ar skābo krējumu, jogurtu, majonēzi vai citām līdzīgām sastāvdaļām, kā arī jebkāda veida piena produktiem. Pietiek šādiem ēdieniem pat neilgi atrasties saulē, lai tie kļūtu par pārtikas saindēšanās iemeslu. Zupa, zivis vai kotletes, kas nejauši palikušas nakti uz plīts siltumā, var izraisīt nopietnu saindēšanos," brīdina Derovs.
"Pirms lietošanas uzturā ir rūpīgi jānomazgā jebkuri augļi un dārzeņi – gan tie, kas iegādāti veikalā, tirgū vai izaudzēti pašu dārzā," uzsver ārsts. "Tādējādi jūs ne tikai mazināsiet risku inficēties ar gremošanas trakta traucējumus izraisošiem mikroorganismiem, bet arī samazināsiet kontaktu ar ķīmiskajām vielām, kuras tiek izmantotas ražas ilgākai uzglabāšanai," ārsts atgādina, ka, neievērojot piesardzības pasākumus, mēs riskējam iegūt dažādas zarnu infekcijas.
"Slimības sākumā var mēģināt neizmantot zāles, izņemot, piemēram, aktivēto ogli (aprēķinot vienu tableti uz 10 kilogramiem ķermeņa svara). Pretcaurejas līdzekļi sākumā nebūs labākā izvēle. Labākā ēdienkarte šajā laikā – stipra tēja ar cukuru un cieta maize (vai sausiņi), rīsi. Kad pašsajūta uzlabojas, ir pieļaujams lietot probiotikas, kas palīdzēs atjaunot kuņģa un zarnu trakta mikrofloru. Šos medikamentus ir vērts pievienot savai vasaras aptieciņai," norāda Derovs.
