Šī raksta mērķis ir pārskatīt galvenos globālos notikumus pasaules klimata izmaiņu un sabiedrības veselības korelācijas un izpratnes jomā. Uzreiz norādīšu – Donalda Trampa rosība šajā jomā ievērojami apsteidz viņa aktivitātes pamiera slēgšanas imitācijā Krievijas un Ukrainas frontē.
Par klimata krīzes ietekmi uz veselību ir plaši diskutēts, visai labi ir zināmi un dokumentēti klimata krīzes draudi globālajai veselībai, bet politiķu izteikumos, presē, portālos un sociālajos tīklos klimata krīzes un veselības mijiedarbība palikusi nesaprasta. Iespējams, tādēļ, ka daļa argumentu par klimata pārmaiņu un veselības mijiedarbību aprobežojās ar kukaiņu areāla paplašināšanos, līdz ar to – viņu pārnēsāto slimību iespējamību tālāk no ekvatora.
Šķiet, vismazāk par klimata izmaiņu ietekmi uz veselību sapratis ir ASV prezidents Donalds Tramps, kurš savas otrās prezidentūras pirmās darbadienas vakarstundā pamanījās parakstīt dokumentu par ASV izstāšanos no Parīzes nolīguma. Man atliek paskaidrot, ka Parīzes nolīgums ir juridiski saistošs starptautisks līgums par klimata pārmaiņām, kura galvenais mērķis ir ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. 2015. gadā pirmo reizi vēsturē valdības vienojās plaša mēroga kopīgai rīcībai, lai ierobežotu globālo sasilšanu un novērstu tās ietekmi. Nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, kad bija izpildīts nosacījums, ka to ir ratificējušas vismaz 55 valstis, kuras ir atbildīgas par vismaz 55% no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Šo rindu autors Parīzes pušu konferencē piedalījās veselības jautājumu darba grupas sēdēs, taču noslēguma dokumentā veselības un klimata pārmaiņu mijiedarbības jautājumi tika apieti, bet nopietnā globālā diskusijā parādījušies tikai pēdējo trīs gadu laikā.
Klimata pārmaiņu un veselības mijiedarbība tikai nesen kļuva par centrālo jautājumu starptautiskās sarunās. Klimata pārmaiņu un veselības mijiedarbības rezolūcija tika pieņemta 77. Pasaules Veselības asamblejā (Ženēvā 2024. gada 27. maijā – 1. jūnijā). Rezolūcija ir nozīmīgs pagrieziena punkts, kurā uzsvērta nepieciešamība stiprināt veselības aprūpes sistēmu un integrēt veselības aizsardzību klimata politikā, izmantojot starptautisko sadarbību. Rezolūcijā ir izklāstīti konkrēti Pasaules Veselības organizācijai un dalībvalstīm sasniedzamie rezultāti, koncentrējoties uz pielāgošanos klimata pārmaiņai. Te gan uzreiz jāteic, ka rezolūcija ir viens no grūtāk lasāmajiem un izteiksmes formā sarežģītākajiem dokumentiem, turklāt guvusi pretrunas jau ceļā uz apstiprināšanu un pirmajos tulkojumos. Manas angļu valodas zināšanas ir gaužām vājas, tādēļ iztikšu bez dokumenta valodnieciskas kritikas (līdzīgās situācijās Latvijas Veselības ministrijas sagatavotu dokumentu recenziju parasti sāku ar vārdiem: "Kas jums ir ļāvis ņirgāties par latviešu valodu?"). Trampam PVO rezolūcijas lasīšanai nebija laika, jādomā, ka neko garāku par virsrakstiem ASV prezidents nelasa. Viņa padomdevējiem arī nebija laika (kaut gan tikai nepilnas sešas lapaspuses, atsauces ieskaitot), iespējams, Trampa padomnieki šajā dokumentā arī iestrēga un to lāga nesaprata.
Nemēģināšu izskaidrot, kāpēc radās sarežģījumi ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pušu konferencēs COP28 un COP29, kuras notika Dubajā un Baku –naftas ražotāju citadelēs. Tomēr šo konferenču uz veselību vērstās iniciatīvas deva UNFCCC mandātu veselības aizsardzības mērķiem, lai integrētu veselību globālajos pielāgošanās mērķos, ilgtermiņa zemu emisiju attīstības stratēģijās, valstu noteiktajos ieguldījumos un valstu pielāgošanās plānos. Vismaz šobrīd jautājumā par veselības un klimata pārmaiņu mijiedarbību notiek stīvēšanās un "galvenā" meklējumi starp UNFCCC, PVO, ANO vides programmām un dažām citām ANO aģentūrām. Es pieļauju, ka tieši šie neredzamie cīniņi starp dažādām globālām organizācijām un to līderiem arī bija iemesls, kāpēc ASV izstājās no Parīzes nolīguma, bet par to – vēlāk. Lielāku skaidrību nesīs COP30, kas šā gada novembrī notiks Brazīlijas ostas pilsētā Belenā, Paras upes krastā, Paras upe ir daļa no Amazones deltas sistēmas.
Autors saprot, ka arī viņa nule sarakstītie teikumi ir sarežģīti un, iespējams, pretrunīgi, tomēr vēlas uzsvērt, ka rezolūcija ir nozīmīga, tajā uzsvērta nepieciešamība stiprināt veselības aprūpes sistēmu, integrēt veselības aizsardzību klimata politikā un klimata politiku sabiedrības veselībā, izmantojot starptautisko sadarbību.
Rezolūcijā nav gana stipri vērsta uzmanība uz krīzes steidzamību, no rezolūcijas ir izslēgtas atsauces uz fosilo kurināmo un nepieciešamību pārtraukt tā izmantošanu. Lai nodrošinātu vispārēju veselības aprūpi, Pasaules Veselības organizācija aicina uz daudznozaru rīcību ar pieeju "Veselība visās politikās" (Health-in-All-Policies), lai aizsargātu veselību, kas lielā mērā atgādina rosības imitāciju.
Te ir liela līdzība ar COP28 pieņemto Veselības deklarāciju, kurā nav ne taisnīga, laika ziņā ierobežota pakāpeniska fosilā kurināmā izbeigšanas plāna, ne nepieciešamo finanšu, ne spēju veidošanas un tehnoloģisko resursu nodrošināšanas valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, – galvenā uzmanība ir pievērsta simptomu, nevis pamatcēloņu novēršanai. Vienkāršoti – visās rezolūcijās, kas pieņemtas pēdējos gados, ar veselību saistīti solījumi seko nepietiekamām saistībām klimata jomā.
Tomēr centīšos nedaudz komentēt Klimata pārmaiņu un veselības mijiedarbības rezolūciju, jo tā tomēr ir pats nozīmīgākais starptautiskais dokuments šajā jomā (https://apps.who.int/gb/ebwha/pdf_files/WHA77/A77_R14-en.pdf), un, iespējams, tieši šī rezolūcija kalpoja par trigeri Trampam vienlaikus izstāties no PVO un Parīzes nolīguma. Rezolūcija atzīst galvenos globālos nolīgumus, tostarp Parīzes nolīgumu, COP28 deklarāciju un PVO globālo stratēģiju, un uz tiem arī balstās.
Kā jau katrā jaunā globālā dokumentā, arī šajā rezolūcijā ir bezgala daudz atsauču uz iepriekš pieņemtiem dokumentiem, īpaši tas attiecas uz definīcijām. ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 1. pantā klimata pārmaiņas definētas kā "klimata pārmaiņas, kas tieši vai netieši saistītas ar cilvēka darbību, kas izmaina globālās atmosfēras sastāvu un kas papildina dabisko klimata mainību, kura novērota salīdzināmos laika periodos".
Ja man jātulko rezolūcijas burts un saturs, es teiktu, ka uzsvars ir uz pielāgošanos faktiskajam vai gaidāmajam klimatam un tā ietekmei. Cilvēku sistēmās pielāgošanās mērķis ir mazināt kaitējumu vai izvairīties no tā (Latvijas gadījumā arī izmantot labvēlīgas iespējas, kad pārkarsušie Dienvideiropas iedzīvotāji meklēs rekreācijas iespējas Baltijas maigajā vasarā). Cilvēces iejaukšanās var veicināt pielāgošanos gaidāmajam klimatam un tā ietekmei. Parīzes nolīguma 7. pantā noteiktais globālais adaptācijas mērķis attiecas uz adaptācijas spēju uzlabošanu, noturības stiprināšanu, kā arī centieniem mazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un nodrošinātu atbilstošu adaptācijas reakciju saistībā ar 2. pantā minēto temperatūras mērķi. Te katrai valstij būtu izstrādājams savs veselības aizsardzības nacionālais adaptācijas plāns, kas būtu Veselības ministrijas pienesums valsts pielāgošanās politikai. Būtu izstrādājams arī ietekmes un pielāgošanās novērtējums, kas ļautu Ministru prezidentei un citiem Latvijas pilsoņiem novērtēt, kuras iedzīvotāju grupas un konkrētas ģeogrāfiskās teritorijas ir visvairāk neaizsargātas pret dažāda veida klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību; noteikt trūkumus sistēmās, kurām būtu jāaizsargā šie iedzīvotāji; kā arī – precizēt intervences pasākumus, lai reaģētu.
Klimata pārmaiņu un veselības mijiedarbības rezolūcijas uzsvari no Latvijas skatpunkta
Klimata pārmaiņas ir būtisks globāls drauds sabiedrības veselībai. Klimata pārmaiņas saasina veselības slogu un padziļina dzimumu un sociālo nevienlīdzību, īpaši ietekmējot atstumtās grupas (vecāka gadagājuma, nabadzīgi, perifērijā dzīvojoši hroniski slimnieki ar mazāku pieejamību veselības aprūpei). Klimata pārmaiņas būtiski kavē ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, jo tās saasina nabadzību, nevienlīdzību un veselības stāvokli, tādējādi apdraudot vispārējo ilgtspējīgas attīstības vīziju.
Šī iemesla dēļ valsts veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, neaizsargātības mazināšanai un sabiedrības veselības nodrošināšanai būtu jābūt klimata politikas prioritātei. Es saprotu, ka Arvils Ašeradens ar savu (valsts) cauro maku, Hosams Abu Meri ar savām zāļu tirdzniecības haosa reformām vai Andris Sprūds ar zobenu iepirkumiem neko par izdevumiem valsts drošībai pret klimata ietekmi uz iedzīvotāju veselību dzirdēt negrib (un patiesībā rakstu tik tālu nav izlasījuši). Visus tos, kas valstsvīrus mudina atzīt, ka klimata pārmaiņas attīstīsies ātrāk nekā mūsu spēja pielāgoties, ka ir nepieciešams spēcīgs zaudējumu un kaitējuma novēršanas mehānisms, piesmej kā ļaunprāšus un ienaidniekus valsts budžetam.
Un tomēr – Latvija nav ASV, kas izstājas no visām organizācijām, kas prezidentam ir netīkamas. Latvijai nāksies izstrādāt veselības aizsardzības sistēmu pieejai klimata pārmaiņām, kurā integrēta klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām. Ņemot vērā veselības apdraudējumu komplekso raksturu, no tukšiem saukļiem būtu jāpāriet uz reāli darbojošos stratēģiju "Viena veselība", kas sasaistītu rūpes par cilvēku, dzīvnieku un vides veselību.
Ar ko tad Latvijai vajadzētu sākt? Ar centieniem veicināt starpministriju sadarbību un mobilizēt valsts resursus ar klimatu saistītiem centieniem veselības jomā. Vismaz šobrīd man ir radies iespaids, ka Ministru kabinets ir grupiņa indivīdu, kas augu dienu velk budžeta deķīti katrs uz savu pusi, bet ierēdņi nododas citu ministriju izstrādātu dokumentu kritikai. Jebkāda starpministriju sadarbība vismaz šobrīd Latvijā ir grūti iedomājama. Bet jēga šai sadarbībai būtu – ieguldīt līdzekļus agrīnās brīdināšanas sistēmās un pētīt slimības, kas ir jutīgas pret klimata pārmaiņām.
Otrs būtu saistīts ar datu apstrādi, kas kopš brīža, kad Latvijā (ne)darbojas e-veselība, ir grūti iedomājama. Būtu nepieciešams iekļaut klimata datus veselības informācijas sistēmās, īpašu uzmanību pievēršot dzimuma, vecuma un invaliditātes rādītājiem. Lieta, par ko Latvijā pat neiespējami ieminēties, ir – nepieciešams izstrādāt un īstenot dekarbonizācijas stratēģijas veselības aprūpes sistēmām un piegādes ķēdēm. Diemžēl veselības aprūpes joma joprojām atstāj dziļu pēdu globālajā siltumnīcefekta gāzu izmešu jomā, kā arī planētas piesārņojumā ar ķimikālijām un plastmasas izstrādājumiem. Kaut kur starp 10 un 20% globālā okeāna piesārņojuma ir šļirces, sistēmas, maskas, vienreizlietojamie medicīnas cimdi un citi veselības aprūpes priekšmeti, tiesa, okeānā tie galvenokārt nonākuši no Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm.
Rezolūcijā noģiedamie Pasaules Veselības organizācijas mērķi un sasniedzamie rezultāti
PVO ir apņēmusies izstrādāt globālu rīcības plānu līdz 78. Pasaules Veselības asamblejas sanāksmei (šā gada maijā). Ļoti ambicioza apņemšanās. Ja PVO būtu lūgusi ekspertu grupai to radīt, es vēl spētu noticēt. Es nespēju noticēt rosībai, kurā piedalās bezgala plašs, slikti izglītots speciālistu skaits no dažādām pasaules valstīm un biznesa jomām. Gluži tāpat kā man grūti noticēt pieteikumam līdz 2030. gadam izstrādāt ceļvedi siltumnīcefekta gāzu samazināšanai līdz nulles emisijām. Pārējais izklausās salīdzinoši tukši un nenozīmīgi, piemēram, PVO gatavojas atbalstīt valdības stratēģiju izstrādi, nodrošināt veselības aprūpes speciālistu spēju veidošanu un apmācību, katru otro gadu ziņot par paveikto, vārdu sakot – veicināt Hosama Abu Meri un viņa globālo līdzinieku iknedēļas tūrismu.
Rezolūcijā daudzas lietas var izlasīt, ja grib, un var neatrast, ja vien nevēlas. Neuzrunā tukšvārdība par starpnozaru iesaisti, lai maksimāli palielinātu kopējo ieguvumu, koncentrējot veselības aizsardzību valstu pielāgošanās plānos, klimata komisijās un valstu nacionālajos rīcības plānos, izmantojot PVO instrumentus ieguvumu kvantitatīvai noteikšanai. Rezolūcijā nav ņemtas vērā unikālās problēmas, ar kurām saskaras bērni, migranti (bēgļi, patvēruma meklētāji un pārvietotās personas), cilvēki ar invaliditāti, ārzemju darbinieki, pamatiedzīvotāji un citas marginalizētās grupas.
Rezolūcija pārlieku maz norāda uz galveno iemeslu klimata izmaiņām un veselības jomas problēmu cēloni – fosilā kurināmā lietošanas pieaugumu vai vismaz nesamazināšanos. Kopīgās stratēģijas centrā būtu jābūt taisnīgai, vienlīdzīgai un laika ziņā ierobežotai fosilā kurināmā pakāpeniskai izņemšanai no aprites.
Problēma – gan Parīzes nolīguma, gan PVO rezolūcijas tekstā pārlieku iejaucies globālais fosilā kurināmā lobijs (fosilā kurināmā bizness globāli ir saplūdis ar globālo banku biznesu un globālo militārās ražošanas biznesu). Šis bizness ir iepircis daudzu mazu valstu pārstāvniecības kvotas COP pušu konferencēs, kur mazās salu valstis nereti pārstāv lielu globālo advokatūras kompāniju jaudīgi biedri, kuri patiesībā pārstāv naftas vai akmeņogļu biznesu. Bet allaž, ja zaļa domāšana gūst virsroku pār naftas ražotāju vai akmeņogļu racēju interesēm, atrodas kāds Donalds Tramps, kas visas labās klimata kontroles iniciatīvas torpedē.
PVO jau ir bijis labs precedents – tā bija nostāja pret tabakas nozari, atsakoties no finansējuma vai sadarbības ar struktūrām, kam ir finansiālas saistības un intereses. Līdzīga nostāja būtu jāpieņem, lai izslēgtu fosilā kurināmā nozares lobijus no sarunām par klimatu, tādējādi nodrošinot uz veselību vērstu bezkonfliktu klimata rīcību. Prioritāte būtu jāpiešķir riska grupu veselības vajadzībām. Politikas veidotājiem būtu jāpievēršas unikālajām problēmām, ar kurām saskaras tie, kas visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmes riskam, iekļaujot pieredzi un uz cilvēktiesībām balstītas pieejas.
Donalda Trampa izstāšanās no Parīzes nolīguma un šīs rīcības konsekvences
Viens no ASV prezidenta Trampa pasākumiem pirmajā darba dienā bija paziņojums par ASV izstāšanos no Parīzes nolīguma. Atkārtošu pamatlietas par šo nolīgumu un tā nozīmi. Parīzes nolīgumu 2015. gada decembrī pieņēma 197 valstis, un gandrīz desmit gadus tas ir bijis pamatā starptautiskajai rīcībai klimata jomā. Tajā izklāstītās stratēģijas un mērķi ir ārkārtīgi svarīgi, lai saglabātu stabilu klimatu, kas ir veiksmīgas sabiedrības un ekonomikas pamats. Parīzes nolīguma pusēm ir juridisks pienākums ik pēc pieciem gadiem iesniegt nacionālos klimata plānus.
Parīzes nolīgums paredz, ka jebkuras valsts izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad ANO ģenerālsekretāram ir iesniegts oficiāls paziņojums. Tādējādi Amerikas Savienoto Valstu oficiālās izstāšanās datums pienāks 2026. gada janvārī. Pēc tam ASV nebūs jāievēro saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar Parīzes nolīgumu, tām nebūs katrus piecus gadus jāiesniedz klimata plāni, nebūs jāsniedz pārskats par progresu saistību izpildē, nebūs reizi divos gados jāsniedz pārredzamības ziņojums un nebūs pienākuma nodrošināt finansējumu klimata pārmaiņu jomā. Bet tieši ASV līdz šim bijušas lielākais Parīzes nolīguma finanšu avots – apmēram trīs miljardi ASV dolāru gadā. Amerikas Savienotās Valstis no nākamā gada zaudēs tiesības balsot par lēmumiem Parīzes nolīguma pārvaldībā, nevarēs izvirzīt locekļus Parīzes nolīguma apkalpošanas institūcijās un piedalīties emisiju tirdzniecībā saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Atgādināšu, ka Amerikas Savienotās Valstis 2024. gada decembrī iesniedza jaunu plānu un divgadu pārredzamības ziņojumu, samaksāja savus gada maksājumus, tā ka vismaz formāli tās pašlaik pilda galvenos Parīzes nolīgumā noteiktos pienākumus.
Šķiet, ka Trampa izstāšanās no Parīzes nolīguma vairāk ir teatrāls žests. 2025. gada 21. janvāra rīkojums neatsauc ASV no ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC), proti, 1992. gada līguma, ar kuru tika izveidots starptautiskais klimata sarunu process. Rīkojuma formulējums norāda, ka tas ir apzināti – ASV saglabās tiesības balsot COP pušu konferencēs, kā arī ziņošanas pienākumus saskaņā ar UNFCCC. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka izstāšanās no UNFCCC – līguma, ko ASV Senāts ratificēja 1992. gadā, – prasa divu trešdaļu balsu vairākumu ASV Senātā. Zīmīgi ir arī tas, ka nav veiktas nekādas darbības, lai atsauktu Baidena administrācijas 2024. gada decembrī iesniegto plānu un rīkojumu par finanšu plūsmu, saistības pildot. Esmu lasījis vairākus nopietnus analītiskus ziņojumus, kur teikts, ka Trampa administrācija nolēmusi gada laikā panākt sev izdevīgākus maksājumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikumus, lai pēc tam ar uzvarētāja smaidu atgrieztos COP pušu konferencēs.
Amerikas Savienoto Valstu izstāšanās ievērojami apgrūtina globālos emisiju samazināšanas centienus, kas bija vērienīgāki nekā citur pasaulē. Ja lielākais emitents kaut ko neievēro, tas mazina pārējo dalībnieku motivāciju īstenot vērienīgus mērķus. Tomēr, lai gan ASV ir otrās lielākās siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomā, tās vienmēr ir bijušas nozīmīgas globālās klimata sadarbības dalībnieces. Ir svarīgi atcerēties, ka 196 citas valstis, kas pārstāv aptuveni 86% no globālajām emisijām, nav izstājušās no Parīzes nolīguma. Šeit būtu mērķtiecīgi atgādināt, kas ir lielākie globālās oglekļa dioksīda emisijas radītāji 2023. gadā pa valstīm (2024. gada skaitļi vēl nav oficiāli apstiprināti). Tātad līdere ir Ķīna – 31%, seko ASV –14,4%, Indija – 9,5%, Krievija – 5,8%. Piebildīšu, ka oglekļa dioksīds nav vienīgā siltumnīcefekta gāze.
Vēl jāpiebilst, ka Donalda Trampa rīkojuma mērķis ir apturēt jebkādu ASV ieguldījumu klimata pārmaiņu finansēšanā. Tas nozīmēs, ka jaunais globālais klimata finansēšanas mērķis – 1,3 triljoni ASV dolāru līdz 2035. gadam, par ko tika panākta vienošanās Baku, – ir kļuvis daudz grūtāk sasniedzams. Tas tieši ietekmēs nabadzīgākās valstis, kā arī mazinās starptautiskās sabiedrības uzticību procesa efektivitātei.
Prezidents Tramps savas pirmās administrācijas laikā arī atsauca ASV no Parīzes nolīguma. Toreiz, tāpat kā tagad, viena no konsekvencēm bija – radās vakuums Parīzes nolīguma vadībā. Toreiz šo vakuumu lielā mērā aizpildīja citas valstis, kā arī štatu, pašvaldību un uzņēmumu vadītāji. Tādējādi radās pamatojums, kas deva impulsu, ko pārņēma Baidena administrācija, un ASV atkārtoti pievienojās Parīzes nolīgumam. Lai gan liela daļa no šī pamata joprojām ir spēcīga, tendences privātajā sektorā ir mainījušās un aizvien vairāk lielo korporāciju un finanšu iestāžu atkāpjas no savām saistībām klimata jomā. Arī globālā ģeopolitika ir mainījusies, radot jautājumus par to, kāda varētu būt citu valstu valdību, jo īpaši Ķīnas, loma, reaģējot uz ASV izstāšanos no starptautiskajām pārvaldības struktūrām.
Paraudzījos, ko saka amerikāņi par Trampa centieniem apturēt klimata kontroli. Lielākā daļa amerikāņu – tostarp lielākā daļa republikāņu – atbalsta pasākumu, lai apturētu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām. Vairums amerikāņu visās sabiedrības grupās atbalsta pasākumus, kas vērsti uz klimata pārmaiņu negatīvo seku novēršanu vai pielāgošanos tām, piemēram, ieguldījumus klimatnoturīgā infrastruktūrā (80%) un ASV saistību saglabāšanu attiecībā uz Parīzes nolīgumu (69%), taču republikāņi vismazāk atbalsta šādu politiku. Ņemot vērā, ka ASV ir vienas no lielākajām siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājām pasaulē, lielākā daļa amerikāņu uzskata, ka tām būtu jāfinansē starptautiskie centieni risināt klimata pārmaiņu problēmas (63%), bet lielākā daļa republikāņu (57%) tam nepiekrīt. Četri no desmit amerikāņiem uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna un neatliekama problēma, kas jārisina tūlīt, pat ja tas saistīts ar ievērojamām izmaksām (43%), taču šajā viedoklī ir krasas atšķirības starp politiskajām partijām: 73% demokrātu piekrīt šim apgalvojumam, bet tikai 13% republikāņu ir pārliecināti par to pašu. Lielākā daļa amerikāņu uzskata, ka klimata pārmaiņas ir reālas (86%), četri no desmit (40%) amerikāņiem uzskata, ka klimata pārmaiņas ir izraisījusi gan cilvēka darbība, gan dabas procesi, savukārt trešdaļa (31%) uzskata, ka tās galvenokārt ir izraisījusi cilvēka darbība. Visbeidzot: tikai 15% respondentu uzskata, ka tās galvenokārt izraisa tikai dabas procesi.
2024. gadā ASV piedzīvoja 17 spēcīgas vētras, četrus tropiskos ciklonus, vienu meža ugunsgrēku un divas ziemas vētras, kuru rezultātā gāja bojā 418 amerikāņu un tika nodarīti vairāk nekā 1 triljona ASV dolāru zaudējumi. Toties 2025. gada sākumā ugunsgrēki Kalifornijā nodarīja vismaz 3 triljonos mērāmus zaudējumus.
Neraugoties uz partiju cīņām, kas notiek Kapitolija kalnā, amerikāņi visumā atbalsta centienus mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Tomēr dati liecina, ka klimata pārmaiņas republikāņiem ir perifēra problēma, jo viņi vairāk nekā pārējie politiķi ir nobažījušies par tādiem jautājumiem kā imigrācija un ekonomika. Sagaidāms, ka ar republikāņu atbalstu Kongresā Tramps atcels daudzus Baidena administrācijas ieviestos federālos klimata noteikumus – tostarp daļu no Baidena parakstītā klimata likuma.
Informācija no ASV nāk gūzmām. Šķiet, ka vismaz daļa no ASV prezidenta aktivitātēm ir paredzēta tikai iekšpolitiskam šovam. Neatkarīgi no Donalda Trampa rosības attiecībā uz klimata izmaiņu un sabiedrības veselības mijiedarbību izšķirošās rīcības laiks jau tuvojas noslēgumam. Pat bez ASV prezidenta klātbūtnes pasaules valstīm būtu jānodrošina nākamajām paaudzēm dzīvošanai piemērota un veselīga planēta. Tikai ar rezolūcijām un nolīgumiem to panākt neizdosies.
