Avots: https://www.la.lv/peteris-apinis-sarkanvins-uz-balta-galdauta-4-maija-un-vina-galvas-sapes
Latvieši (precīzāk būtu teikt – Latvijas pieaugušie iedzīvotāji un pusaudži kopā skaitīti) dzer visvairāk Eiropā. 4. maijā latvieši svinīgi klās baltos galdautus, kurus sašmucēs gandrīz vai nacionālās krāsās ar sarkanvīnu un ar bietēm no siļķes kažokā.
Svētku noskaņās izteikšos toleranti – laiku pa laikam kopā ar draugiem un ģimeni latvieši izbauda dažādus alkoholiskos dzērienus, kaut arī zin, ka pārmērīgas dzeršanas sekas ir ļoti nepatīkamas. Galvassāpes, slikta dūša, nogurums un vispārējs nespēks parasti piemeklē pārmēru iedzērušus ļaudis, bet šīs ligas ar laiku kļūst vājākas vai ar pierašanu un atkarību līdz galvassāpēm un vemšanai ilgāk un vairāk jādzer.
Īpaši izplatīts simptoms pēc alkohola lietošanas ir galvassāpes. Ar laiku ļaudis pamana, ka ne visi alkohola avoti vienlīdz bieži izraisa šo simptomu. Īpaši sarkanvīns ir bēdīgi slavens ar to, ka izraisa galvassāpes aptuveni trīs reizes ātrāk vai biežāk nekā citi dzērieni. Dažādu vecumu meitenes itin bieži sūdzas, ka šīs galvassāpes bieži vien sākas 30 minūšu laikā un tikai pēc vienas sarkanvīna glāzes. Šo rindu autors arī nemīl sarkanvīnu. Man ir vieglāk – es varu sevi attaisnot, izmantojot svešvārdu terminu – galvassāpes no sarkanvīna ir saistītas ar polifenolu kvercetīnu, bioloģiski aktīvu molekulu, kas sarkanvīnā ir relatīvi augstā koncentrācijā.
Etilalkoholam ir tieša ietekme uz daudzām fizioloģiskajām sistēmām, un tas ir atbildīgs par “uzbudinājuma”, proti tām ļoti dažādajām sajūtām, ko cilvēki izjūt, kad iedzer. Etilalkohola metabolisms ietver starpposma savienojuma – acetaldehīda veidošanos, un tieši acetaldehīda uzkrāšanās izraisa nepatīkamās alkoholisko dzērienu lietošanas blaknes. Acetaldehīda veidošanās ir pirmais alkohola metabolisma posms. Pēc tam acetaldehīds ar paša ražota enzīma – acetaldehīda dehidrogenāzes – palīdzību tiek pārveidots nekaitīgos galaproduktos. Precizēšu – aldehīda dehidrogenāze ir otrais enzīms alkohola metabolisma galvenajā oksidatīvajā ceļā. Šo dehidrogenāzes veidošanos savukārt cilvēkiem kodē ALDH2 gēns, kas atrodas 12. hromosomā.
Galvenais iemesls galvassāpēm un citām negatīvajām izjūtām ir acetaldehīda uzkrāšanās, bet tas uzkrājas, ja nepietiek acetaldehīda dehidrogenāzes vai cita iemesla dēļ (visbiežāk – pārmēra dzeršana) šī dehidrogenāze ar acetaldehīdu netiek galā un tas uzkrājas.
Ir cilvēki, kam ir ģenētisks defekts ALDH2 gēnā (jādomā, vismaz 10–15 % no populācijas). Tiem, kam ir homozigotisks ALDH2 defekts, gandrīz nav ALDH2 aktivitātes, netiek ražota acetaldehīda dehidrogenāze un pat pēc mērenas alkohola iedzeršanas ievērojami paaugstinās acetaldehīda līmenis.
ALDH2 var nomākt ar disulfirāmu, kas izraisa acetaldehīda līmeņa paaugstināšanos serumā. Disulfirāms ir zāles, ko lieto hroniska alkoholisma ārstēšanai, radot akūtu jutību pret etanolu. Disulfirāms darbojas, inhibējot enzīmu aldehīda dehidrogenāzi, izraisot daudzas paģiru sekas, kas jūtamas uzreiz pēc alkohola lietošanas. Tā nu gan cilvēkiem ar ALDH2 defektiem, gan tiem, kas lieto disulfirāmu, ir ļoti izplatītas nevēlamas alkohola lietošanas blaknes, īpaši – galvassāpes.
ALDH2 aktivitāti var pavājināt arī kvercetīns, bioloģiski aktīvs flavonoīdu savienojums, kas lielā daudzumā atrodams sarkanvīnā. Sarkanvīns satur aptuveni vismaz 10 reižu (bet īpaši labs sarkanvīns – pat 100 reižu) lielāku kvercetīna koncentrāciju nekā alus, baltvīns vai stiprie alkoholiskie dzērieni. Tas, ka ar kvercetīna izraisīto ALDH2 nomākumu pietiek, lai ievērojami paaugstinātu acetaldehīda līmeni serumā, mēdz skaidrot, kāpēc nevēlamā ietekme, ir izteiktāka sarkanvīna dzeršanas gadījumā, salīdzinājumā ar citiem alkohola avotiem. Patiesībā nav tik vienkārši. Daudzi dārzeņi un garšaugi arī satur kvercetīnu, īpaši kaperi, dilles, fenhelis, sīpoli, redīsi, skābenes, dzērvenes, bet no tiem galva lāga nesāp vai vienkārši mēs svaigus sīpolus neēdam tādās devās, kad sāktu sāpēt galva. Kvercetīnam ir rūgta garša, un to izmanto kā sastāvdaļu uztura bagātinātājos, dzērienos un pārtikas produktos. Kvercetīnam ķīmiskais nosaukums dots jau tālajā 1857. gadā.
Šogad publicēts zinātnieku Devi un viņa kolēģu centienu apkopojums, pētot kvercetīna specifiskās iedarbības lielumu uz ALDH2 aktivitāti. Pētījums gan bija ar bioķīmisku in vitro testu (nemēģināšu aprakstīt metodi – tāpat jau lasītāji sūdzas par raksta garumu), bet tika pierādīts, ka 150 ml sarkanvīna pavājināja ALDH2 aktivitāti par 37 %.
In vitro modeļa izmantošana, kurā reaģentus vienkārši pievieno kopā mēģenē, ir ierobežojums šo datu ekstrapolācijai uz cilvēkiem. Kad cilvēks lieto pārtiku vai dzērienus, kas satur kvercetīnu, tam vispirms jāabsorbējas kuņģa, zarnu traktā un pirms nokļūšanas asinsritē jāpakļaujas sākotnējam metabolismam aknās. Aprakstītais pētījums analizē tikai vienu izolētu posmu alkohola dzeršanas un noārdīšanās notikumu ķēdē – lai gan kritisku. Nevienā pētījumā vēl nav mēģināts vienlaikus izmērīt visus cilvēka bioķīmijas mainīgos lielumus.Tomēr, ja nu pieņemam, ka šie rezultāti atspoguļo patieso, nozīmīgo bioķīmisko ceļu, kas ir baiso “sarkanvīna galvassāpju” pamatā, vai tas nozīmē, ka daudzpadsmit procentu Latvijas iedzīvotāju 4. maijā uz baltā galdauta neliks sarkanvīna glāzes, ka nevarēs baudīt kabernē vai merlotu bez galvassāpēm? Diez vai, jo pastāv dažādas stratēģijas, kā mazināt galvassāpju izraisošo ietekmi.
Visvienkāršākā pieeja ir vecās metodes: dzert mazāk, paralēli vīnam dzert daudz ūdens, pagarināt vīna lietošanas laiku, lai dotu vairāk laika acetaldehīda metabolismam un novērstu tā uzkrāšanos asinīs.
Vīni ievērojami atšķiras arī pēc kvercetīna satura. Baltajos vīnos un rozā vīnos kvercetīna saturs ir daudz mazāks nekā sarkanajos vīnos, un pat starp sarkanajiem vīniem dažās šķirnēs tā saturs ir lielāks nekā citos. Daži vīnkopji apzināti veic pasākumus, lai samazinātu kvercetīna saturu, vīna ražošanas procesā izmantojot filtrāciju, jo kvercetīnam ir tendence vīnā veidot nogulsnes. Izvēlēties šķirni ar zemu kvercetīna saturu varētu būt labs, bet sarežģīts uzdevums, jo kvarcertīna saturu uz etiķetes neraksta, bet to mēdz būtiski ietekmēt tādi faktori kā augsnes īpašības un saules iedarbība, kas gadu no gada mēdz mainīties.
Kvercetīns veicina sarkanvīna galvassāpes, bet tas noteikti nav vienīgais faktors, kas šī sarkanvīna izraisītās galvassāpes izraisa. Francijā ļaudis uzskata, ka mājas vīna filtri, kas izņem no vīna sulfītus un histamīnus, bet neietekmē kvercetīnu, palīdz novērst ar vīnu saistītās galvassāpes, tātad – šis apgalvojums apliecina, ka arī citas molekulas ir nozīmīgas sarkanvīna galvassāpju kā konkrēta simptoma rašanās procesā. Visbeidzot, jāuzsver, ka visas šīs stratēģijas var novērst alkohola īstermiņa negatīvo ietekmi, bet, izņemot kopējās devas samazināšanu, mums nav pierādījumu, ka tās samazinātu alkohola daudzās ilgtermiņa negatīvās sekas uz veselību.
Tātad – secinājums – baltā galdauta svētkos tie, kas vēlas baudīt vīnu bez galvassāpēm, var izmēģināt dažādas simptomus mazinošas stratēģijas, bet, protams, visdrošākā stratēģija (kas ir vislabākā veselībai ilgtermiņā) ir samazināt kopējo patēriņu. Katram individuāli un nācijai kopumā. To arī vēlēsim Latvijai Neatkarības deklarācijas 35 jubilejā. Piebildīšu, ka ideju rakstam esmu aizguvis no dižākā mūsdienu medicīnas publicista Petera Attias.
