Plaušu ārsti un profesionālās asociācijas atkārtoti vēršas pie Veselības ministrijas (VM), lūdzot rast iespēju kompensēt zāles sarkoidozes pacientiem. Lai gan valsts sedz izmaksas pirmās un otrās līnijas jeb izvēles zālēm, dažiem nepieciešams specifiskāks medikaments. Tas pat ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā, taču – citai diagnozei. Tāpēc vairāki gados jauni pacienti ir sabrukuši un depresijā, nespējot normāli elpot un dzīvot.
ĪSUMĀ:
Sarkoidoze ir reta saslimšana, tā var skart jebkuru orgānu sistēmu.To pārsvarā atklāj cilvēkiem darbspējīgā vecumā.Valsts kompensē zāles slimības ārstēšanai, tomēr tās nepalīdz visos gadījumos. Dažiem pacientiem nepieciešams specifiskāks medikaments, ko kompensē tikai artrīta pacientiem.Ministrijā norāda – lai zāles kompensētu arī sarkoidozes pacientiem, sarunās ar ražotāju jāpanāk cenas samazinājums.Nav zināms, kad tas varētu notikt.
Sarkoidoze ir hroniska iekaisuma slimība, kas var skart jebkuru orgānu sistēmu. Ingunai tās bija plaušas. Pagāja pieci mēneši, kamēr izdevās atrast īsto iemeslu bojājumiem. Viņa ārstēja onkoloģisku saslimšanu un domāja, ka tās ir metastāzes. Bet izrādījās gluži cita slimība.
"Man trūka elpas, ja bija slodze, liels diskomforts. Brīvdienās, ja bija jāizvēlas, vai doties dabā, vai palikt dīvānā, es vienmēr izvēlējos dīvānu. Tā ir tāda nomāktība. Pirmās depresijas pazīmes," saslimšanu raksturoja Inguna.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja pienākumu izpildītāja Zaiga Kravale pastāstīja, ka Latvijā un Ziemeļvalstīs šī slimība visbiežāk skar plaušas un limfmezglus, tomēr pasargāti nav arī citi orgāni: "Tas var būt jebkas. Aknas, nieres, var būt sirds, acis. Un tas trakākais, ka tā gaita ir neparedzama un pārsvarā skar cilvēkus darbspējīga vecumā. Pīķa saslimšana ir starp 20 un 40 gadiem."
Valsts kompensē citas zāles, kas nelīdz visiem
Ingunai paveicies. Viņu ārstē ar zālēm, kuras valsts apmaksā. Taču ir citi, kam ir tieši šī pati diagnoze, bet zāles nelīdz. Vajadzīgs cits medikaments. Ārstu asociācijas lūgušas to kompensēt, bet nesekmīgi. Naudu nepiešķir arī no reto slimību zāļu saraksta. Un nesedz individuāli, pamatojot, ka ir citas zāles, kuras valsts kompensē.
"Mums nepieciešams medikaments, kas īstenībā jau sen, vairāk nekā 10 gadus, ir pierādīts pasaules vadlīnijās – "Infliximab". Un to izmanto arī reimatologi artrīta ārstēšanā. Bet mums nekompensē," skaidroja Kravale.
Jāpanāk zemāka cena zālēm
Ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere sacīja, ka problēma ir apzināta: "Pilnīgi noteikti atbildīgās ministrijas Farmācijas departamentā skaidro, ka ir tikai viens noteikums, lai šīs zāles valsts segtu arī sarkoidozes pacientiem – sarunās ar ražotāju jāpanāk cenas samazinājums. Tad saņēmēju loku var paplašināt. Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības, ja terapija ir ar zemākām izmaksām nekā sākotnēji, iekļaut zāles kompensējamo zāļu sarakstā bez Zāļu aģentūras vērtējuma. Tās pašas zāles, kas jau ir sarakstā, pie jaunām diagnozēm."
Otrs veids – rast līdzekļus, pārskatot citu zāļu izmaksas tieši sarkoidozes pacientiem.
"Tās terapijas ar gadiem kļūst lētākas. Un mums paveras sprauga, lai varam palīdzēt pacientiem, kuru varbūt ir mazāk nekā standarta terapijai," sacīja Kaupere. Jau patlaban iekļaušanu sarakstā gaida 60 jauni medikamenti.
Pacientu skaits nav liels
Ministrijā gan nevar pateikt, kad tas notiks tieši sarkoidozes pacientiem. Sarunas ar ražotāju turpinās. Taču šī informācija neko nepalīdz ne pacientiem, ne viņu ārstiem. Pie tam izmaksas nav mērāmas miljonos.
Kravale pastāstīja, ka vidēji gadā zāles vienam pacientam izmaksā 10 000 eiro, un tās nepieciešamas aptuveni divus gadus. "Un man ir jautājums – šie cilvēki, kas zaudē darbspējas, kas nevar normāli funkcionēt, kas ir depresijā – vai nav to vērts viņos ieguldīt?" vaicāja Kravale.
Ārsti saskaitījuši, ka šīs zāles nepieciešamas tikai pieciem sešiem plaušu pacientiem, ne vairāk.
