img

"Bet aiz šiem procentiem stāv konkrēti cilvēki, kam vajadzīgi medikamenti!"

"Saraksts ar Latvijā nepieejamām zālēm divās nedēļās ir kļuvis arvien garāks. No 17 zāļu piegādes pārtraukuma saraksta lapām, kas publicētas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) mājas lapā internetā, tas izstiepies jau līdz 22 lapām," konstatē Jānis LībķensLatvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis. Pieejamo un nepieejamo medikamentu saraksts esot ļoti mainīgs – te kāds no tiem pazūd, te atkal parādās un kāds cits jau atkal nav nopērkams. Veselības ministrs Hosams Abu Meri nesen preses konferencē apgalvoja, ka cenu reforma neesot radījusi būtiskus zāļu piegādes pārtraukumus, ka 98 procenti no Latvijas tirgū izplatīto medikamentu piegādēm esot stabilas un regulāras un zāļu iztrūkstot tikai divos procentos gadījumu.

Taču Lībķens uzskata: "Piemēram, tiem vecākiem, kuriem jāmeklē zāles saviem bērniem, tas ir mazs mierinājums.

Aiz šiem diviem procentiem stāv konkrēti cilvēki." Cilvēki šādos gadījumos braucot uz Lietuvu vai Igauniju, lai nopirktu nepieciešamās zāles, vai dodoties uz aptieku, lai tās pasūtītu.

"Procentuāli trūkums nav liels, bet katra medikamenta nepieejamība ir konkrēta cilvēka problēma," secina arī Kristīne JučkovičaLatvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore, un uzsver, ka lielākā daļa no medikamenta cenas ir ražotāja noteikta un, pirms laist zāles tirgū, viņš apsver, vai izdevīgāks ir Latvijas tirgus ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju vai tomēr Lietuvas tirgus ar gandrīz trim miljoniem iedzīvotāju.

Turklāt mūsu kaimiņvalstī kompensētajām zālēm piešķirts vairāk naudas un līdz ar to arī iekļauto medikamentu skaits ir plašāks nekā Latvijā.

Mulsinošais sarkanais krustiņš

Savukārt Alise Nicmane- Aišpure, Latvijas Ģimenes ārstu (LĢAA) asociācijas prezidente, kā arī ģimenes ārste Rīgā, secina, ka ZVA mājas lapā publicētais īsti neatbilstot patiesībai, jo reizēm tie sarkanie krustiņi pie attiecīgā medikamenta (norāda, ka zāles nav pieejamas) esot maldinoši. Šad tad atklājoties, ka kāda zāļu paciņa vēl vienā otrā aptiekā esot nopērkama.

ZVA Zāļu izplatīšanas informācijas departamenta vadītāja Katrīna Lukša stāsta, ka informācija Latvijas zāļu reģistrā tiekot atjaunota katru dienu. Ministru kabineta noteikumos ir norādīts, ka lieltirgotavām aktuālā informācija par zāļu pieejamību ir jāsniedz vismaz vienu reizi dienā līdz pulksten 10.00. "Tas nozīmē, ka šo informāciju var izmantot aptiekas, ārstniecības iestādes, tie, kas pasūta zāles no vairumtirgotājiem. Kad parādās sarkanais krustiņš, kas brīdina, ka zāles nav lieltirgotavā, jā, taisnība, ka tajā brīdī nevarēs tās pasūtīt, bet tas nenozīmē, ka zāles nav aptiekās. Lai pilnīgi izvērtētu situāciju, arī mums pietrūkst informācijas, kādi ir faktiskie zāļu atlikumi jau pašās aptiekās. Kad kāds cilvēks mums sūdzas, ka zāļu nav, mēs meklējam gan lieltirgotavās, gan aptiekās. Jāņem vērā, ka ir, piemēram, gana specifiskas zāles šaurai pacientu grupai, kas ļoti reti būs lieltirgotavu krājumos, jo tās piegādā pēc pieprasījuma un līdz ar to tās gandrīz nekad neparādīsies reģistrā ar zaļo ķeksīti (kas rāda, ka tās ir pieejamas)," situāciju skaidro departamenta vadītāja. K. Lukša uzsver, ka zāļu piegādes traucējumi esot stabili nemainīgi un neesot lielāki par diviem procentiem. Piegādes pārtraukumi parādoties arī tad, kad cilvēki pēc tam, kad medikaments atkal ir parādījies tirgū, nopērkot vairāk, nekā nepieciešams, un tādējādi radot mākslīgi paaugstinātu pieprasījumu.

Traucējot arī birokrātiski šķēršļi

Kad trūkst vajadzīgo zāļu, ārsti mēģinot rakstīt analoģiskus preparātus, ja vien tas ir iespējams. Ģimenes daktere Nicmane-Aišpure atceras gadījumus, kad bērniem trūka hormona preparāts pret astmas lēkmēm. Ārsti cēluši trauksmi un esot panākuši, ka tagad tas ir vieglāk pieejams.

Viņasprāt, zāļu iegādei traucējot arī nevajadzīgi birokrātiskie šķēršļi.

LĢĀA asociācijas vadītāja stāsta, ka gadoties tā, ka aptiekā neesot pacientam izrakstītās valsts kompensējamās zāles, bet ir aizvietojams medikaments par pilnu samaksu. "Diemžēl to aptieka nepārdod, kamēr ārsts neizraksta citu recepti.

Sistēmai būtu jāstrādā cilvēkiem par labu, nevis cilvēkiem sistēmai. Kādas aptiekas pārstāvis vienā no sanāksmēm stāstīja, kā pacients aptiekā ienes savu mammu, kura piektdienas pēcpusdienā izrakstīta no slimnīcas, lai pierādītu, ka tā ir viņa, kurai vajadzīgas valsts kompensētās zāles... Noteikumi uzliek farmaceitam pārliecināties, ka valsts apmaksātās zāles ir tai personai, kurai tās aptiekā pārdod. Neuzticēšanās saviem cilvēkiem ir prātam neaptverama," saka asociācijas vadītāja.

Kas nav izdevīgi tirgotājiem

Lībķens norādīja, ka zāles, kas maksā dārgāk par 100 eiro, lieltirgotājiem neesot izdevīgi izplatīt, jo zāļu izplatīšanai noteiktais fiksētais uzcenojums 50 centi par iepakojumu esot pārāk mazs un nesedzot piegādes izdevumus.

"Arī zāļu uzglabāšana prasa konkrētas izmaksas.

Ja kaut kas kļūst nerentabls, tas vienkārši pazūd no plaukta. Tā ir ekonomiskā loģika. Lai nepazustu, ministrijai būs jāmeklē risinājums," uzskata Lībķens.

"Sākoties zāļu cenu reformai, mēs vairāk un skaļāk runājam par medikamentu pieejamību, kaut gan arī iepriekš problēmas bija līdzīgas," atzina Latvijas Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene. "Mēs arī agrāk informējām veselības ministru par medikamentiem, kuri regulāri pietrūkst Latvijas tirgum. Esam ministrijā iesnieguši risinājumus, nu kaut vai, piemēram, ka nevajadzētu tik bieži mainīt kompensējamo zāļu sarakstu.

Kopš gada sākuma šis saraksts ir grozīts jau deviņas reizes. Divreiz mēnesī mēs saņemam sarakstu ar daudzām izmaiņām. Tas mums rada problēmu, ko darīt ar references medikamentu krājumiem, kuru vairs nav kompensējamo zāļu sarakstā. Mēs šos krājumus baidāmies turēt. Turklāt jārēķina, vai par piegādātajām zālēm aptiekai nebūs jāpiemaksā, īpaši, ja pasūtījums ir mazs. Tas noteikti apgrūtina zāļu pieejamību." ZVA līdz marta beigām ir saņēmusi 83 ziņojumus par nepieejamām zālēm. No tiem 69 procenti ir bijuši nepamatoti, bet 31 procents atzīts par pamatotu.

Ražotāju ziņotie piegādes pārtraukumi zālēm 2025. gadā

Zāļu grupas Piegādes pārtraukums (līdz 24. martam) Zāļu reģistrā esošo medikamentu skaits (7. aprīlis) Sirds slimību un paaugstinata asinsspiediena ārstēšanai 19 zāles,t.sk., ramiprils,perindoprils 186 zāles Elpceļu slimību ārstēšanai paredzētās zāles 17 zāles,t.sk., salbutamols, flutikasons 65 zāles Antibakteriālie līdzekļi 13 zāles,t.sk., klaritromicīns 141 medikaments Pretvīrusu līdzekļi 11 zāles,t.sk., dolutegravirs,oseltamivirs 45 zāles Psihoanaleptiskie līdzekļi 7 zāles,t.sk., duloksetīns, escitaloprams 116 zāles Pretaudzēju līdzekļi 6 zāles, t.sk., metotreksāts 185 zāles

Avots: Veselības ministrija