VM valsts sekretāre: Reģionālā līmeņa slimnīcās jābūt valsts līdzdalībai
Reģionālā līmeņa slimnīcām vajadzētu būt ar valsts līdzdalību, kas ļautu domāt valstiski, vienlaikus jāstiprina un normatīvajos aktos jāparedz pašvaldību slimnīcu sadarbība ar lielajām klīniskajām universitātes slimnīcām, intervijā aģentūrai LETA sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Lasīt vairāk
Cilvēktiesības krīzes laikā. Pārdomas Ukrainas kara trešajā gadumijā • IR.lv
Krīzes situācijas, tādas kā hibrīddraudi, bruņoti konflikti, dabas katastrofas, pandēmijas un ekonomiskās krīzes, nereti rada lielus izaicinājumus cilvēktiesību ievērošanā. Šādos apstākļos valstīm un starptautiskajai sabiedrībai jānodrošina, ka pamatbrīvības un tiesības tiek aizsargātas, pat ja situācija prasa drastiskus pasākumus. Cilvēktiesību jēdziens krīzes apstākļos lielākoties gan asociējas ar teicienu – slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Bet, kā zināms, šajā tēmā atslēgas vārds ir tieši indivīda tiesības tikt pasargātam no valsts puses. Cik tālu vai tuvu esam šim teicienam saistībā ar iespējām saņemt valsts atbalstu kritiskos brīžos? Par kādām situācijām un krīzēm ir runa? Cilvēktiesību aizsardzība kara un bruņotu konfliktu laikā Bruņoti konflikti ir viens no lielākajiem draudiem cilvēktiesībām un humanitāro tiesību pārkāpumiem, jo tie nereti saistās ar kara noziegumiem un bēgļu krīzēm. Starptautiskās humanitārās tiesības, arī Ženēvas konvencija, nosaka, ka civiliedzīvotājiem un kara gūstekņiem jātiek aizsargātiem. Tomēr daudzas valstis un bruņotas grupas ignorē šos principus, izraisot masveida cilvēktiesību pārkāpumus. Diemžēl tas notiek arī 21. gadsimtā un tepat Eiropā, mums blakus. Ir ziņas gan par civiliedzīvotāju tīšu nogalināšanu, palīdzības nesniegšanu ievainotajiem un slimajiem, pirmās palīdzības medikamentu trūkumu vai neesamību un citiem pārkāpumiem, kas tiek īstenoti pret iedzīvotājiem. Dabas katastrofas un pandēmijas Dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces, plūdi un viesuļvētras, var izraisīt cilvēku piespiedu pārvietošanos, veselības aprūpes sistēmu sabrukumu un pārtikas trūkumu. Cilvēktiesības šādos gadījumos ietver piekļuvi pamatvajadzībām, kā arī valsts pienākumu nodrošināt informāciju un efektīvu rīcību.
Lasīt vairāk
Rēvalds: Medicīna "iet laukā" no slimnīcām
"Ir jāzina, kā rīkoties stundā X. Taču pagaidām ir apzināts resurss, bet nav skaidrs – kas un kā koordinēs tā izmantošanu."
Lasīt vairāk
Ārste ceļ trauksmi par zāļu trūkumu reto slimību pacientiem
Patstāvīgs reto slimību pacientu izaicinājums ir orfāno medikamentu trūkums, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Reto slimību koordinācijas centra virsārste reto slimību jomā Madara Auzenbaha.
Lasīt vairāk
VM: Atjauno izglītības iestāžu iesaisti gripas monitoringā un aktualizē gripas epidēmijas noteikšanas kritērijus
Lai uzlabotu gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju uzraudzību, valdība otrdien, 11.februārī, atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par gripas pretepidēmijas pasākumiem*.
Lasīt vairāk
Domstarpību dēļ vairāk nekā trešdaļa ģimenes ārstu ir pagaidu līgumattiecībās ar valsti - kas sagaidāms turpmāk?
Gadu mijā iezīmējās valsts un ģimenes ārstu domstarpības, kas raisīja neziņu, vai visi ģimenes ārsti joprojām sniegts valsts apmaksātus pakalpojumus. Un lai arī iestājies zināms miers, problēmas atrisinātas nav. Daļai no ģimenes ārstiem līgums parakstīts vien līdz septembra beigām. Tas ir laiks, kurā ārstiem un valstij būtu jāvienojas par abām pusēm pieņemamiem līgumam, taču strīdīgajiem noteikumiem jaunajos līgumos ģimenes ārsti piekrist nedomā, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.
Lasīt vairāk
“Likuma grozījumi atgādina senu teicienu par vēlmi apēst zivtiņu un vielaikus sēdus nodarboties ar seksu,” intervija ar Pēteri Apini par VM rosināto narkotiku lietošanas dekriminaliāciju
Pusgadu pēc Ilzes Aizsilnieces un Edija Klaiša demarša par narkotisko vielu dekriminalizāciju bērniem Veselības ministrija ir nākusi klajā ar iespējamiem likuma grozījumiem, kas paredz nepilngadīgos atbrīvot no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu. Veselības ministrija savā argumentācijā atkārto Azsilnieces un Klaiša savulaik pausto nostāju, ka ieguvums no narkotisko vielu lietošanas dekriminalizācijas būšot stigmas mazināšana...
Lasīt vairāk
VIDEO: Belēvičam pesimistiska prognoze par 2025. gadu: Mēs grimstam
SIA “Latvijas aptiekas” pārvaldnieks, bijušais veselības ministrs (2014-2016) Guntis Belēvičs raidījumā "Ziņu TOP" izsakās par veselības nozari.
Lasīt vairāk
“Savā klīnikā es vienmēr esmu centies ar kolēģiem runāt, ko mēs darīsim X stundā,” Zaržeckis dalās pārdomās par rīcību neparedzētā situācijā
Latvijas mediķu pieredze un zināšanas, kas iegūtas gan kara medicīnas apmācībās, gan praktiskajā darbā, ir vērtīgs resurss ne tikai militārajā, bet arī civilajā veselības aprūpē. TV24 raidījumā “Preses klubs” plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis dalījās savās pārdomās par mediķu lomu krīzes situācijās un nepieciešamību domāt par rezerves plāniem jau savlaicīgi.
Lasīt vairāk
